Projekta mērķi:

• INFORMĒT sabiedrību, kas ir agromežsaimniecība
• informēt zemniekus, ka agromežsaimniecība ir EKONOMISKI IZDEVĪGA un ekoloģiski nozīmīga
  
• veidot diskusiju platformu ar valsts institūcijām un pētniecības iestādēm par agromežsaimniecības JURIDISKO pamatojumu
  

SATURS

1. Kas ir agromežsaimniecība?

Agromežsaimniecība ir kopējs apzīmējums zemes lietojuma sistēmām, kurās daudzgadīgi kokaugi (koki, krūmi u.c.) tiek audzēti kopā ar kultūraugiem (labību, lopbarību) vai lopiem gan vienlaicīgi telpiski sakārtoti, gan secīgā maiņā. Kokaugi var tikt izvietoti lauku vidū (grupās, rindās) vai malās 

Agromežsaimniecība sniedz vairākas priekšrocības, ieskaitot daudzveidīgu produkciju, lielāku noturību pret klimata pārmaiņām un laikapstākļu ekstrēmiem, oglekļa piesaisti, uzlabotu augsnes auglību, barības vielu apriti un citas. Agromežsaimniecība ir atzīta un atbalstīta arī ES likumdošanā EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1305/2013

Agromežsaimniecības definīcija no Latvijas dabas fonda materiāliem, avots

2. Agromežsaimniecības saimnieciskā nozīme

Lauksaimniecības kultūru ražības paaugstināšana

Koku stādījumi ir tradicionāla Latvijas lauku ainavas sastāvdaļa. To stādījumi laukmalēs un ceļmalās, samazina vēja erozijas radītos, augsnes auglīgā slāņa zudumus.  Veido labāku mikroklimatu kultūraugu stādījumos, kā piemēram karstās vasarās, mazinot mitruma zudumus. Vējlauzēju stādījumi pasargā kultūraugus no vēja radītiem bojājumiem. Mājlopu izmantošana dažāda veida ganībās, pateicoties atstātajam mēslojumam, paaugstina daudzgadīgo kultūraugu ražību.

Neproduktīvo platību vērtības paaugstināšana

Agromežsaimniecības sistēmas ir piemērotas zāģbaļku un koksnes biomasas ieguvei,
saimniecības ienākumu dažādošanai.

Koku stādījumi rada pievienoto vērtību lauksaimniecībai mazāk piemērotās vietas lauku blokos kā:

• neērtas apstrādei lauku nomales,
• stāvas nogāzes 
• pārmitras ieplakas 
• sausi pauguru gali  

3. Agromežsaimniecības agro-ekoloģiskā nozīme

Koku nozīme lauku aunavā

Augsnes erozijas samazināšana, Kokaugi darbojas kā vēja aizsargs un pasargā augsni no vēja erozijas. 

Augsnes veidošana - koki, pateicoties lapbirei, ir aktīvi augsnes auglīgā slāņa veidotāji. Visas Latvijas teritorijā esošās augsnes, veidojušās bijušo mežu teritorijās.

Bioloģiskās daudzveidības objekts, koki kalpo par mājvietu putniem, derīgiem kukaiņiem, apputeksnētājiem, sēnēm un citiem organismiem

Koki un kukaiņi

Liela daļa lauksaimniecībai derīgo kukaiņu (apputeksnētāji un plēsīgie kukaiņi) dzīvo saistībā ar kokaugiem. Zem kokiem veidojas stabilāks mikroklimats un dabiskais nobiru slānis kalpo kā daudzu kukaiņu mājvieta. Skrejvaboles, apputeksnējošie kukaiņi, spožlapsenes, jātnieciņi un mārītes ir starp nozīmīgākiem lauksaimniecībai derīgajiem kukaiņiem.

Koki un putni

Koki kā sēdkoki lauku platībās ir nozīmīgi putniem, kas barojas no mazajiem peļveidīgajiem grauzējiem, kā mazais ērglis, ausainā pūce. 

Mazie dziedātājputni barojas no kukaiņiem, arī no praktiski visiem lauksaimniecības kaitēkļiem. To dzīvotnes ir krūmu joslas laukmalās un grāvmalās.

UZ SĀKUMU

4. Latvijā tradicionālās agromežsaimniecības metodes

Aleja

Tradicionāla Latvijas lauku ainavas satāvdaļa - koku stādījumi gar ceļiem, grāvjiem un pa īpašumu vai lauku robežām – robežstādījumi.  Alejās parasti stādīja ozolus, retāk liepas, ošus, bērzus, zirgkastaņas un citas sugas. Tās aiztur vēju, samazinot augsnes vēja eroziju un mitruma zudumus augu veģetācijas periodā.

FAKTS
Vēja aizsargstādījumi samazina vēja ietekmi 10 reizes lielākā attālumā kā stādījuma augstums

Vējlaužu stādījumi

Tradicionāli līnijās, pamīšus vai paralēli, vairāku stāvu, kokaugu un krūmu stādījumi, ko stāda gar augļdārziem un dārzeņu laukiem. Vējlauzēji samazina vēja ātrumu, aiztur sniegu un uzlabo mikroklimatu starpjoslu platībā, kā arī samazina vēja postījumus dārzos un būtiski palielina bioloģisko daudzveidību nodrošinot mājvietu derīgajiem kukaiņiem, apputeksnētājiem un putniem.

FAKTS
Vai jūs zinat ka vējš gadā var nopūst līdz pat 14 (precizēt datus) tonām auglīgās augsnes no hektāra?

Birztala/ koku grupas

Birztalas un kokaudzes ir tradicionāls Latvijas lauku ainavas fragmentācijas elements. Mūsdienās tās ir produktīvs veids kā  izmantot pārmitrās ieplakas, pauguru virsotnes, stāvas nogāzes.  ieteicamas, ūdens erozijai, pakļauto teritoriju aizsardzībai.

Koku stādījumi mazāk produktīvās lauku platībās dod iespēju saimnieciskāk izmantot lauksaimniecības zemi.

Parkveida (kokveida) ganības

Ganības ar atsevišķi augošiem kokiem, parasti ozoliem, vai citām koku sugām. Tās nodrošina mājlopiem, ļoti plašu lakstaugu barības spektru un vienmērīgāku tās sadalījumu sezonas laikā.
Veicina bioloģisko daudzveidību, jo ir dzīvotne daudzām lakstaugu, putnu un kukaiņu sugām.

FAKTS
Vai jūs zināt ka parkveida ganības ir kultūrvēsturisks vides elements un pirmkara Latvijā satādīja 30% (precizēt datus) no lauksaimniecības platībām

UZ SĀKUMU

5. Citas agromežsaimniecības metodes

Aizsargjoslas

Agromežsaimniecība – vides piesārņojuma samazināšanai

Kokaugu stādījumu joslas gar ūdenstilpnēm un ūdenstecēm aiztur barības vielu un pesticīdu tiešu nonākšanu ūdens ekosistēmās. Samazina ūdenstilpņu eitrofikāciju. Kalpo apdzīvotu vietu un lauku viensētu aizsardzībai pret pesticīdu sānplūsmām.

Slejveida stādījumi (Alley cropping)

Alejās stādīti koku rindu stādījumi starp kuriem tiek audzētas viengadīgās lauksaimniecības kultūras

Ganības augļu dārzos

Apzinātas un organizētas mājlopu (aitu, vistu, zosu, cūku, u.c.) ganības augļu dārzā,
augļu, ogu vai/un riekstu ražas ieguvei.

Meža (virtuves/ēdamo augu dārzi)

 Meža dārzi ir uz augu izvēles balstīta ilgtspējīga pārtikas ražošana ar zemām apkopšanas izmaksām meža zemju ekosistēmā, iekļaujot tajā augļu kokus un ogulājus, riekstu kokus, garšaugus un ārstniecības augus, pārtikā izmantojamos vīteņaugus un daudzgadīgos dārzeņus, kā arī ēdamos dekoratīvos augus, no kuriem iegūtā raža ir tiešā veidā izmantojama cilvēkiem. (Māris Narvils)

Augi tiek stādīti pēc noteiktiem principiem rindās, izmantojot kaimiņu vai jaukto stādījumu nosacījumus, lai meža zemē izveidotu ražotspējīgu meža biotopu. Dažkārt meža dārzi var tikt ierīkoti arī lauksaimnieciski izmantojamā zemē, izmantojot tos pašus principus, tikai šajā gadījumā, lai izveidotos līdzvērtīga ekosistēma meža zemēs, būs nepieciešams ilgāks laiks un rūpīgāks darbs, taču tas ir iespējams.
Nodrošina bioloģisko daudzveidību, dzīvotni putniem, derīgo, tajā skaitā apputeksnētāju, kukaiņu sugām. Uzlabo mikroklimatu, samazina energo resursu atkarību. Nodrošina ģimenei regulāru nodarbinātības iespēju un ienākumus, vienmērīgi visa veģetācijas perioda garumā.

6. Agromežsaimniecība Latvijas un ES likumdošanā

Agromežsaimniecība LR normatīvajos aktos nav definēta un nav iestrādāta kā zemes lietojuma veids. Rezultātā šis lietojuma veids netiek dotēts no valsts budžeta, kā tas ir ar citiem zemes lietojuma veidiem.
Agromežsaimniecība tiek bieži īsteno uz zemes ar lietošanas mērķi – lauksaimniecības zeme, rezultātā ir paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, jo tiek uzskatīts, ka zeme netiek izmantota atbilstošajam mērķim.   

      
Šobrīd esošais atbalsts MK noteikumi Nr.126:par:

Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem

Savukārt EIROPAS KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 640/2014, 9 pants nosaka

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto maksimālo biezību dalībvalstis nosaka un paziņo, ņemot vērā tradicionālo lauksaimniecības kultūru audzēšanas praksi, dabas apstākļus un vides apsvērumus. Tā nepārsniedz 100 koku uz hektāru

Savukārt MK noteikumu 126 68p nosaka
68. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem.

Šis punkts praktiski nepasaka neko, jo nav definēts kas tiek iekļauts divos metros, koka vainaga platums, stumbra diametrs vai neapstrādātas joslas platums.

Savukārt EIROPAS KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 640/2014, 9 pants nosaka 

1.   Ja noteiktas ainavas iezīmes, jo īpaši dzīvžogi, grāvji un mūri, tradicionāli ir daļa no labas lauksaimniecības kultūru audzēšanas vai lauksaimniecības platību izmantošanas prakses noteiktos reģionos, dalībvalstis var nolemt, ka atbilstošā platība, ja tās kopējais platums nepārsniedz dalībvalsts noteiktu platumu, ir uzskatāma par daļu no atbalsttiesīgās platības lauksaimniecības zemes gabalā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Minētais platums atbilst tradicionālajam platumam attiecīgajā reģionā un nepārsniedz divus metrus.

Tātad pēc būtības izvērtējot tradicionālās lauksaimniecības prakses Latvijā kas ietver sevī gan parkveida ganības, gan alejas un dzīvžogus.vējlauzējus ir iespējams iekļaut zemi zem kokaugu stādījumiem atbalstiesīgajā platībā.

Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.

EIROPAS KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1305/2013,

21. Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana

2. Piemērojot šo pantu, "agromežsaimniecības sistēmas" ir zemes izmantojuma sistēmas, kurās koki tiek audzēti lauksaimniecības platībās. Dalībvalstis nosaka minimālo un maksimālo koku skaitu uz vienu hektāru, ņemot vērā vietējos augsnes, klimatiskos un vides apstākļus, mežsaimniecības sugas un vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu lauksaimniecībā.

 28 p Agrovide un klimats
Būtu jāturpina piešķirt maksājumus meža tiesiskajiem valdītājiem, kuri nodrošina videi vai klimatam labvēlīgus meža saglabāšanas pakalpojumus, uzņemoties saistības veicināt bioloģisko daudzveidību, saglabāt augstvērtīgas meža ekosistēmas, uzlabot to klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās potenciālu un stiprināt mežu aizsargājošo funkciju attiecībā uz augsnes eroziju, ūdens resursu saglabāšanu un dabas katastrofām. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāvelta meža ģenētisko resursu saglabāšanai un stimulēšanai. Būtu jāpiešķir maksājumi par meža vides saistībām, kas pārsniedz valsts tiesību aktos noteiktos attiecīgos obligātos standartus.

Šis punkts pēc būtības pasaka, ka dalībvalsts ir tiesīga izvērtēs savas lauksaimniecības prakses un piešķirt atbalstu piemēram koku grupām un birztalām,kā ainavu elementiem lauksaimniecības platībās.

7 Agromežsaimniecības prakses ASV

• Vējlaiuzēji
• Piekrastes bu'ferjoslas
• meža/ kokveida ganības
• meža lauksaimniecība
• aleju lauksaimniecība
  

ASV agromežsaimniecības prakšu apraksti

UZ SĀKUMU

Agromežsaimniecība Zviedrijā :

Tradicionāla Latvijas agromežsaimniecības sistēma, savulaik kokveida pļava, mūsdienās ražīgs labības lauks.